Vienkāršā atbilde šobrīd ir nē. Bet tas ir pieejams kā DVD.
Pamatojoties uz (it kā) patieso stāstu par Hantera S. Tompsona psihedēlisko ceļa braucienu pa Rietumameriku, šo klasisko klasiku 1998. gadā uz lielā ekrāna atveda režisors Terijs Giljams. Džiljams sagrieza savus jaunos zobus kā Montī Pītona sirreālais karikatūrists un turpināja režisēt dažas lieliskas filmas.
Uzticamie fani būs pazīstami ar Divpadsmit pērtiķiem, The Fisher King, Brazīliju, Time Bandits un Monty Python un Svēto Grālu.
Atklāti sakot, saliekot kopā Džoniju Depu un Benizio Del Toro un pēc tam barojot viņus ar narkotikām, jūs varat sagaidīt negaidītu. Nu nav īsti barot viņus ar narkotikām; viņi vienkārši rīkojās tā, it kā būtu. Izrādes ir lieliskas, un, neparasti filmai, tā ir patiesa grāmatai. Ne visi to saņem. Vecajos labajos laikos gan Deps, gan Del Toro nodarbojās ar rakstura spēlēšanu, nevis stereotipiem, un tas ir tikpat labs viņu abu darba piemērs, cik jūs iegūsiet.
Terija Džiljama filmu reti ir viegli skatīties, jo viņš lūdz padomāt. Vai viņš slavē narkotikas? Tas jums jāizlemj. Bet filma saņēma ļoti neskaidru Simpsonu mājienu, un tas nevar būt slikti. Es domāju, ka mums jāuzsver, ka mūsu vēstījums ir un vienmēr NEDRĪKST NARKOTIKAS.
Interesanti, ka pēc pāris nepatiesiem startiem un aizkavēšanās tieši Tompsons uzstāja, ka Terijs Džiliams filmē. Produkcijas uzņēmumu savstarpējās nesaskaņas dēļ filma tika filmēta zināmā haosā un ar elastīgu budžetu. Kā teica Džiljams: Mēs sākam ar pilnu ātrumu, un tas ir WOOOO! Narkotikas sākas, un jūs esat ātrumā! Vau! Jūs saņemat buzz - tas ir traks, tas ir sašutums, paklājs pārvietojas un visi smejas un lieliski pavadīja laiku. Bet tad, tik lēnām, sienas sāk aizvērt, un tas ir tāds, ka jūs nekad neizkļūsit no šīs jāšanās vietas. Tas ir neglīts murgs, un no tā nevar izvairīties.
šonedēļ par jaunajiem un nemierīgajiem
Un, starp citu, ideja, ka filma ir bezjēdzīga, ir pilnīgi būtiska.